badastaklis
badastaklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badastaklis | badastakļi |
Ģen. | badastakļa | badastakļu |
Dat. | badastaklim | badastakļiem |
Akuz. | badastakli | badastakļus |
Lok. | badastaklī | badastakļos |
badastāklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badastāklis | badastākļi |
Ģen. | badastākļa | badastākļu |
Dat. | badastāklim | badastākļiem |
Akuz. | badastākli | badastākļus |
Lok. | badastāklī | badastākļos |
badastakle kopdzimtes vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badastakle | badastakles |
Ģen. | badastakles | badastakļu |
Dat. | badastaklem | badastaklēm |
Akuz. | badastakli | badastakles |
Lok. | badastaklē | badastaklēs |
badastakle kopdzimtes sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badastakle | badastakles |
Ģen. | badastakles | badastakļu |
Dat. | badastaklei | badastaklēm |
Akuz. | badastakli | badastakles |
Lok. | badastaklē | badastaklēs |
1.Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
2.Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
Avoti: LivP