rētains
rētains īpašības vārdsLocīšana[LLVV ]
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | rētains | rētaini |
Ģen. | rētaina | rētainu |
Dat. | rētainam | rētainiem |
Akuz. | rētainu | rētainus |
Lok. | rētainā | rētainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
rētaina | rētainas |
rētainas | rētainu |
rētainai | rētainām |
rētainu | rētainas |
rētainā | rētainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | rētainais | rētainie |
Ģen. | rētainā | rētaino |
Dat. | rētainajam | rētainajiem |
Akuz. | rētaino | rētainos |
Lok. | rētainajā | rētainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
rētainā | rētainās |
rētainās | rētaino |
rētainajai | rētainajām |
rētaino | rētainās |
rētainajā | rētainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
rētaiņš īpašības vārds; apvidvārdsLocīšana[ĒiV ]
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | rētaiņš | rētaiņi |
Ģen. | rētaiņa | rētaiņu |
Dat. | rētaiņam | rētaiņiem |
Akuz. | rētaiņu | rētaiņus |
Lok. | rētaiņā | rētaiņos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
rētaiņa | rētaiņas |
rētaiņas | rētaiņu |
rētaiņai | rētaiņām |
rētaiņu | rētaiņas |
rētaiņā | rētaiņās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | rētaiņais | rētaiņie |
Ģen. | rētaiņā | rētaiņo |
Dat. | rētaiņajam | rētaiņajiem |
Akuz. | rētaiņo | rētaiņos |
Lok. | rētaiņajā | rētaiņajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
rētaiņā | rētaiņās |
rētaiņās | rētaiņo |
rētaiņajai | rētaiņajām |
rētaiņo | rētaiņās |
rētaiņajā | rētaiņajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
rētaini apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
[LLVV ]rētainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[LLVV ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rētainums | rētainumi |
Ģen. | rētainuma | rētainumu |
Dat. | rētainumam | rētainumiem |
Akuz. | rētainumu | rētainumus |
Lok. | rētainumā | rētainumos |
1.Tāds, kam ir rētas (1), arī rēta (par cilvēku vai dzīvnieku).
1.1.Tāds, kur ir rētas, ar; rēta (par ķermeņa daļu).
1.2.Tāds, kam ir rētas, arī rēta (par augiem, to daļām).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevienā gadījumā tieši blakus audzēja audiem nieru rētainas izmaiņas netika konstatētas.
- Kuce ar rētaino purnu tā arī palikusi karājamies pie viņa kājas.
- Sarmīte saviebās, saožot zīmoglaku, un pieskārās rētainajam pirkstgalam.
- — nosaka ceturtais, padrukns vīrs ar rētainu, jaunībā apdegušu seju.
- Rētains grēcinieks, cilvēku aizmirstais, nolādētais no viduslaiku Lielā mēra gleznas.