Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viduslaiku moralitē izrādēs ļaunuma spēki cīnās ar Žēlastību, Patiesību, Pieticību, ar Dievu un eņģeļiem par cilvēka dvēseli.
- Kaut arī J. Mišimas daiļradē nāves, seksualitātes un nežēlības tēma saistīta ar indivīda un sabiedrības, varas attiecībām, Marķīze de Sada ir interpretējama arī atbilstoši G. Zeltiņas eksplikācijai, psiholoģizējot varoņus, kas dramaturga oriģinālajā iecerē līdzinās moralitē maskām.
- Agrīno viduslaiku moralitē ( 15. un 16. gadsimtā izplatīta alegoriska teātra forma) tēli ir personificētas morālas īpašības ( izrādē “ Pinokio”: Cirka direktors – Savtīgums, Runcis un Lapsa – Divkosība, Skolotājs – Absolūtā vara) vai abstrakti jēdzieni ( Malvīne – Glābēja, Circenītis – Liktenis).
- Par moralitē avotiem uzskata mistērijas, miraklus, sprediķus, lūgšanas, bruņinieku romānus, alegorisko literatūru.
- No moralitē attīstījās interlūdijas.
