moralizēt
moralizēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | moralizēju | moralizējam | moralizēju | moralizējām | moralizēšu | moralizēsim |
| 2. pers. | moralizē | moralizējat | moralizēji | moralizējāt | moralizēsi | moralizēsiet, moralizēsit |
| 3. pers. | moralizē | moralizēja | moralizēs | |||
Pavēles izteiksme: moralizē (vsk. 2. pers.), moralizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: moralizējot (tag.), moralizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: moralizētu
Vajadzības izteiksme: jāmoralizē
Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es te negribētu ilgi moralizēt par mediķu cēlo profesiju, utt.
- Raksts moralizē par kopējo labumu, kuru šādi " spekulanti" apdraud.
- Nav jēgas moralizēt situācijā, kad cilvēki mēģina izmantot iespējas likumīgi nopelnīt.
- Ir ļoti svarīgi nemoralizēt, nekritizēt un neatstumt šo cilvēku.
- Tomēr autors nežēlojas un nemoralizē, viņš konstatē faktu un izraksta spriedumu.