morālists
morālists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | morālists | morālisti |
| Ģen. | morālista | morālistu |
| Dat. | morālistam | morālistiem |
| Akuz. | morālistu | morālistus |
| Lok. | morālistā | morālistos |
morāliste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | morāliste | morālistes |
| Ģen. | morālistes | morālistu |
| Dat. | morālistei | morālistēm |
| Akuz. | morālisti | morālistes |
| Lok. | morālistē | morālistēs |
1.Cilvēks, kas mēdz moralizēt.
2.vēsturisks; formā: daudzskaitlis Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
2.1.arī formā: vienskaitlis Šīs grupas rakstnieki.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un bieži ziedotas tiek arī diženo klasiķu un bargo morālistu personības.
- Griba vispirms realizējas brīvības alkās, ko cilvēces vēsturē cildinājis ikviens morālists.
- Nu kāpēc morālists vienmēr šķiet aizdomīgs, tāds kā savtīgs?
- Iespējams, tieši tāpēc to tik nikni aprej morālisti.
- Starp citu, it īpaši jancīgi izskatās diženie morālisti, cilvēces lielie skolotāji.