morāle
morāle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | morāle | morāles |
Ģen. | morāles | morāļu |
Dat. | morālei | morālēm |
Akuz. | morāli | morāles |
Lok. | morālē | morālēs |
1.Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
PiemēriMan pašam ir sava morāle un izpratne gan par likumiem, gan taisnīgumu!
- Man pašam ir sava morāle un izpratne gan par likumiem, gan taisnīgumu!
- – Politikā morāles nav, un arī tu tā rīkotos, ja vien tiktu pie naudas.
- Iespējams, šim jautājumam pat nav nekāda sakara ar morāli un ētiku.
- Mūsdienu sabiedrībā morāle mainās.
2.Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam).
PiemēriKāda te vispār var būt runa par īsi un skaidri formulējamu morāli?
- Kāda te vispār var būt runa par īsi un skaidri formulējamu morāli?
- Morāle triviāli vienkārša: nekad nešķērsosim pārbrauktuvi pie sarkanā signāla.
- Nekādas morāles šajā stāstā nav.
3.Pamācība.
PiemēriIereibušie nodūra galvu, jo gaidīja, ka sāksies morāle par atturības ievērošanu.
- Iereibušie nodūra galvu, jo gaidīja, ka sāksies morāle par atturības ievērošanu.
- Nepieciešamība: ja esi pati precējusies, šī ir īstā sarunu biedrene par kādu avantūru, jo zini, ka nesaņemsi nosodījumu vai morāli.
Stabili vārdu savienojumiLasīt morāli; nolasīt morāli.
- Lasīt morāli; nolasīt morāli sarunvaloda, frazēma — izteikt pamācības, aizrādījumus, pārmetumus, moralizēt
Cilme:No latīņu moralis ‘tikumīgs’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit