Paplašinātā meklēšana
Meklējam morāle.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (125):
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- pārdot savu dvēseli velnam atteikties no morāles principiem.
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
- palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
- noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
- kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
- psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- adaptācija Indivīda vai sociālās grupas aktīva pielāgošanās sociālajām prasībām, morāles likumiem utt.
- sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
- krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam.
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- noziegties Izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
- radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu.
- bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.).
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
- noziegums morāles normām neatbilstoša, kaitīga darbība vai bezdarbība.
- kauna dēļ (arī pēc) morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt).
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums.
- tikums Morāles princips, norma, to kopums; atbilsme kādiem morāles principiem, normām.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- liekulīgs Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām).
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- vodeviļa noslēguma kuplejas izrādē, kurās humoristiskā veidā pausta izrādes morāle.
- netikums Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids.
- maksima Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips.
- morālisms Obligātu morāles normu atzīšana.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- vārtīties dubļos pārkāpt morāles normas, apkaunot sevi.
- rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- aretaloģija Pārspīlēta, smieklīga morāle.
- pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
- izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis.
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību.
- morālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas aplūko morālisko uzskatu rašanos un veidošanos, neiztirzājot jautājumu par morāles aprioriem principiem.
- apgrēcība Reliģisko priekšrakstu, morāles normu neievērošana; grēks.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- pārdot (savu) dvēseli rīkoties nodevīgi; nodot savus morāles principus.
- epatēt Rīkoties pretēji sabiedrības pieņemtajām morāles normām un uzvedības nosacījumiem; izaicināt sabiedrisko domu.
- nolaisties tik zemu Rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- prast (arī prasties) kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
- netikumisks Saistīts ar izturēšanos, rīcību, kas ir pretēja morāles normām.
- kāja paslīd (retāk slīd) saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- kāja paslīd saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- nonākt (arī nokļūt) uz slidena ceļa sākt rīkoties neatbilstoši morāles, juridiskajām normām.
- pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (kādas likumus, noteikumus, prasības, morāles normas u. tml.).
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām; arī piekukuļot.
- pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
- Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes.
- sociālā anomija stāvoklis sabiedrībā, kuru raksturo daļējs vai pilnīgs stingri noteiktu morāles normu trūkums.
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību.
- piedauzīgs Tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas.
- klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām u. tml. izrietoša darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
- patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2).
- palaidnīgs Tāds, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs.
- izlaidīgs Tāds, kam ir zems morāles līmenis.
- kaunpilns Tāds, kas apkauno; tāds, kas neatbilst morāles normām.
- ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām.
- smalks Tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piemēram, par izturēšanos, uzvedību).
- tikumīgs Tāds, kas atbilst morāles normām (par rīcību, izturēšanos u. tml.).
- labs Tāds, kas atbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas iejūtība, labsirdība, labvēlība.
- tikumisks Tāds, kas atbilst morāles normām; tikumīgs.
- morāls Tāds, kas atbilst morāles normām; tikumisks.
- amorāls Tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem; netikumisks.
- pienācīgs Tāds, kas ir atbilstošs kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
- amorāls Tāds, kas ir pretrunā morāles principiem.
- netīrs Tāds, kas izturas, rīkojas nosodāmi, peļami, pretēji morāles normām.
- netikumīgs Tāds, kas izturas, rīkojas pretēji morāles normām; tāds, kam ir raksturīgs tikumības trūkums.
- neglīts Tāds, kas neatbilst (parasti sadzīves) morāles normām.
- nelabs Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums.
- slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
- nesmuks Tāds, kas neatbilst pieņemtajām morāles normām.
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām; kropls (3).
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām); arī pilnīgi patiess, neviltots.
- lielisks Tāds, kas sevišķi izceļas ar labām, morāles normām atbilstošām īpašībām, tāds, kas sevišķi izceļas ar savu labo attieksmi (pret citiem).
- izlaidīgs Tāds, kurā izpaužas zems morāles līmenis.
- negodīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu; tāds, kuram nav goda jūtu.
- tīrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem.
- godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tāds, kas apzinīgi, ar lielu atbildību veic savu darbu, pienākumus.
- tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
- labs tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga (par cilvēku)
- nelabs Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- labs Tas, kas atbilst morāles normām, ideālam; šī ideāla īstenojums.
- slikts Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
- pārkāpējs Tas, kurš neievēro likumus vai morāles normas.
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- permisivitāte Tiesisko un morāles normu ignorēšana, visatļautība.
- tiesības tradīciju, morāles normu nodrošināts pamatojums, iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties).
- kodekss Tradicionālu (piemēram, morāles) normu, nosacījumu kopums.
- tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu.
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
- etokrātija valdīšanas princips, kura pamatā ir morāle un tikumība.
- virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
- visatļautība vispāratzīto uzvedības un pastāvošo morāles normu neievērošana, izlaidība; nerēķināšanās ar citiem.
- pētniecības ētika vispārcilvēcisku morāles normu un profesionālās darbības ētikas kodeksa ievērošana pētījumā; universāli labas zinātniskās prakses pamatprincipi: godprātīgums, caurskatāmība, objektivitāte, neatkarība.
morāle citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV