morālisms
morālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | morālisms | morālismi |
| Ģen. | morālisma | morālismu |
| Dat. | morālismam | morālismiem |
| Akuz. | morālismu | morālismus |
| Lok. | morālismā | morālismos |
1.Obligātu morāles normu atzīšana.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Morālisma atdzimšana: Jēkabs Strazdiņš.
- Morālisms.
- Ieskats morālisma atziņās ir pārsvarā gūstams no atsevišķiem, ne pārāk izvērstiem rakstiem, kas būtiski papildina vietējās mākslas teorijas ainu, bet katrā ziņā neieņem centrālo lomu.
- Jākonstatē, ka Šīs morālisma ievirzes paudēji gandrīz pilnībā nāca no literātu, literatūras kritiķu u.c. kultūras darbinieku vides - acīmredzot Ļ. Tolstoja idejas nešķita pārāk aktuālas un piemērotas praktizējošo mākslinieku teorētiskajām interesēm.
- Šī tendence, kas kopumā raksturojama kā antimodernistiska un pārmantojusi daudzas gadsimtu mijas neoromantisma un morālisma nostādnes, bija ideoloģiskās angažētības un arī materiālu tipoloģijas ziņā ļoti daudzveidīga un manifestējās jau 20. gadu nogalē.