amoralitāte
amoralitāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | amoralitāte | amoralitātes |
| Ģen. | amoralitātes | amoralitāšu |
| Dat. | amoralitātei | amoralitātēm |
| Akuz. | amoralitāti | amoralitātes |
| Lok. | amoralitātē | amoralitātēs |
Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējamie sazvērnieki tiek dēmonizēti, tiem pieraksta ļaunus nodomus un amoralitāti.
- Par šādu izteikumu amoralitāti un ciniskumu jau daudz runāts, tāpēc neatkārtošos.
- Šādā skatījumā tīšas nonāvēšanas amoralitāte nav mazākajā nonāvē indivīdu agrākā attīstības stadijā ( drīzāk otrādi).
- "No vienas puses, ir karnevāls, kura laikā valda atvērtība, amoralitāte un seksualitāte visiem.
- Bija jūtama arī neliela amoralitātes klātbūtne, bet tā izklīda kā rēgs, kad viņa izdzēra alu.