amorets
Lietojuma biežums :
amorets
Neliels Amora atveidojums mākslā un arhitektūrā.
Avoti: SV05
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, 1923. gadā tapušajā V. Šekspīra komēdijas “ Liela brēka, maza vilna” skatuves darbību organizē trīs sniegbaltos kostīmos tērpti amoreti ( Z. Lēvenšteina, E. Haselbauma, S. Lepnis), kas kustas liriskas mūzikas pavadījumā.
- Tāpat arī uz V. Šekspīra komēdijas “ Veltas pūles mīlā” iestudējumu ( 1925) “ pārceļojuši” skatuves iekārtotāji amoreti, kuri atrodami citās V.Šekspīra lugās – “ Liela brēka, maza vilna” un “ Sapnis vasaras naktī”.
- Pirmkārt, vairākās lugās jau apriori sastopami tēli vai tēlu grupas, kas pilda nosacītas darbības organizēšanas funkcijas ( piemēram, V. Šekspīra dramaturģijā – amoreti lugā “ Liela brēka, maza vilna”, elfi un amoreti lugā “ Sapnis vasaras naktī” u. c., daļēji – Kārlēns un Rūdis kā darbību virzoši komiskie tēli R. Blaumaņa komēdijā “ Skroderdienas Silamčos”).
- Vienlaikus iestudējumā jūtama arī delartiskās komēdijas ietekme, sevišķi mazo amoretu tēlos, kuri uz skatuves darbojas pantomīmas tehnikā, vieglas, maigas mūzikas pavadīti, kā arī komiķu Gustava Žibalta ( Dzērvene) un Arveda Mihelsona ( Ķīselis) aktīvajā darbībā, par ko teātra kritiķe Paula Jēger-Freimane sajūsmināta raksta: “ Šo abu aktieru uztveres asprātība iet roku rokā ar autora radošo asprātību, un rezultātā iznāk maskā žilbinoši ( autores izcēlums – I. R.), valodā intonāciju bagātībā vibrējoši tēli.”
- Laukumiņa malā , ar galvu krūmā iekritis , uz mutes guļ marmora amorets treknām gūžām un , kā liekas , raud par to barbarismu , kas te izpostījis tik daiļas kultūras vērtības