amorfums
amorfums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: fizikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | amorfums | amorfumi |
| Ģen. | amorfuma | amorfumu |
| Dat. | amorfumam | amorfumiem |
| Akuz. | amorfumu | amorfumus |
| Lok. | amorfumā | amorfumos |
Vispārināta īpašība → amorfs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tieši negatavošanās grēksūdzei, virspusība un amorfums noved pie mākslīguma un nepatiesības.
- No politiskā amorfuma sagurušākajās acīs šis iesaiņojums atmirdzēs kā kārtējā cerība.
- Tēvzemiešu politiskā amorfuma āža kāja vairs nav noslēpjama un pats trakākais, to pat necenšas īpaši slēpt.
- Tāpat ņemot vērā faktu, ka joprojām darbojas mazākuma valdība, pastāv zināms, uz kompromisiem balstīts amorfums lēmumu pieņemšanā, uzskata LTRK.