amorālums
amorālums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | amorālums | amorālumi |
| Ģen. | amorāluma | amorālumu |
| Dat. | amorālumam | amorālumiem |
| Akuz. | amorālumu | amorālumus |
| Lok. | amorālumā | amorālumos |
Vispārināta īpašība → amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienīgi marķīzs de Sads amoralizējās konceptuāli — paša amorāluma dēļ.
- Tikpat droši ir tas, ka šīm prāta un dvēseles svārstībām pievienojas spēcīga jutekliskuma deva; un, starp citu, nebūs lieki piezīmēt ( ar ko pietiktu, lai šajā ziņā konstatētu hašiša amorālumu), ka ismailītu sekta ( asasīni ir cēlušies no ismailītiem) gāja daudz tālāk par bezkaislīgā Lingama pielūgsmi, radot absolūtu un ekskluzīvu šī simbola sievišķās puses kultu.
- Kritiķi pārmeta Doriana amorālumu , par spīti viņa pašsagraušanai
- Bet kā gan mēs varam pieņemt citu kultūru tradīcijas, kas veicina atklātu amorālumu?
- Seksuālais amorālums ir galvenais Lucifera ierocis kuru viņš izmanto īpaši pret kristiešiem kalpotājiem un līderiem draudzē.