pamuļķis
pamuļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pamuļķis | pamuļķi |
| Ģen. | pamuļķa | pamuļķu |
| Dat. | pamuļķim | pamuļķiem |
| Akuz. | pamuļķi | pamuļķus |
| Lok. | pamuļķī | pamuļķos |
pamuļķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pamuļķe | pamuļķes |
| Ģen. | pamuļķes | pamuļķu |
| Dat. | pamuļķei | pamuļķēm |
| Akuz. | pamuļķi | pamuļķes |
| Lok. | pamuļķē | pamuļķēs |
1.Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir tik daudz pamuļķu, kas saka, ka nevajag."
- — Ko jūs ar viņu runājat, neredzat, ka pamuļķis?
- „Laikam viņi visi bija pamuļķi,” tā nodomājusi, Anita aizmiga.
- Pat no pamuļķiem televizorā var daudz ko iemācīties, tāpat kā ikdienas dzīvē.
- Esmu pilnīgs lohs, neaptēsts zābaks un pamuļķis.