« Pārējie cietumnieki viņus sauca par pridurkiem — pamuļķiem, nedaudz nicināja un tuvāk ar viņiem neielaidās. »
Jāzeps Eiduss, Pagājība: atskats un vērtējums. Rīga, Likteņstāsti, 2004. (Daiļliteratūra)
« Vieta uzreiz pielija pilna gaismas, un vardespurns atšiepa pamuļķa muti — ilkņi tajā kļuva caurspīdīgi. »
Jānis Einfelds, Neļaudis (Velēnu pilskalns). Rīga, Dienas grāmata, 2005. (Daiļliteratūra)
« Es centos, cik vien pratu, būt par vidutāju, taču, tā kā viens ir akls, bet otrs – nerunīgs pamuļķis, likās, ka visi mani pūliņi būs velti. »
Anna Skaidrīte Gailīte, Augšzemē dzirdētais (Elzas monologs). Rīga, Zvaigzne ABC, 2006. (Daiļliteratūra)
Piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
