pamuldēt
pamuldēt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamuldu | pamuldam | pamuldēju | pamuldējām | pamuldēšu | pamuldēsim |
| 2. pers. | pamuldi | pamuldat | pamuldēji | pamuldējāt | pamuldēsi | pamuldēsiet, pamuldēsit |
| 3. pers. | pamuld | pamuldēja | pamuldēs | |||
Pavēles izteiksme: pamuldi (vsk. 2. pers.), pamuldiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamuldot (tag.), pamuldēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamuldētu
Vajadzības izteiksme: jāpamuld
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar instrukcijām: paēst un pamuldēt, bet tā skaļi.
- – Pamuldēju, vecīt, bet neraizējies, daži gadījumi man tiešām ir bijuši.
- Sak, ja jau jūs, politiķi, muldat, mēs arī tā kārtīgi pamuldēsim.
- Pamuldēt vajag?
- – Kaut visi tie lopi, – seržants indīgi noteica, – iesprūstu jums rīklē, tad gan jūs pamuldētu.