pamukt
pamukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pamūku | pamūkam | pamuku | pamukām | pamukšu | pamuksim |
2. pers. | pamūc | pamūkat | pamuki | pamukāt | pamuksi | pamuksiet, pamuksit |
3. pers. | pamūk | pamuka | pamuks |
Pavēles izteiksme: pamūc (vsk. 2. pers.), pamūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamūkot (tag.), pamukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamuktu
Vajadzības izteiksme: jāpamūk
1.Pabēgt1.
2.Pabēgt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1952. gadā Orhans Pamuks - turku rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.
- ka tūlīt nāks nākamā mašīna un jums jāspēj pamukt no tās.
- Sāka svilt manas pinkas, un es pamuku no mājas tālāk.
- Situāciju kontrolējošā slampa/ daiļava bija pamukusi malā ar sveiku ādu.
- Visā tai burzmā bērni pamuka kur kurais, mazbērni arī aizbēga.