sabriest
sabriest 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabriestu | sabriestam | sabriedu | sabriedām | sabriedīšu | sabriedīsim |
| 2. pers. | sabriesti | sabriestat | sabriedi | sabriedāt | sabriedīsi | sabriedīsiet, sabriedīsit |
| 3. pers. | sabriest | sabrieda | sabriedīs | |||
Pavēles izteiksme: sabriesti (vsk. 2. pers.), sabriestiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabriestot (tag.), sabriedīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabriestu
Vajadzības izteiksme: jāsabriest
1.Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
1.1.Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
1.2.Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
2.parasti formā: trešā persona Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vistas un zivju kotletēm rīvmaizes vietā vari izmantot sadrupinātu sabriedušu baltmaizi.
- Pakonsultējos ar zinātniekiem no Dobeles, kas mani mierināja, ka vēl sabriedīs.
- Tad arī praktiski izzuda gaišredzība, bet ievērojami pieauga lietišķais prāts un sabrieda ego.
- Mitrumā sabriedušās koka durvis nobūkšķ aiz Rūdolfa.
- Nekas, gan sabriedīs, un arī smirdoņu viņš pavisam drīz vairs nejutīs — būs pieradis.