sābriene
sābriene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sābriene | sābrienes |
| Ģen. | sābrienes | sābrieņu |
| Dat. | sābrienei | sābrienēm |
| Akuz. | sābrieni | sābrienes |
| Lok. | sābrienē | sābrienēs |
1.vēsturisks Sābra (1) sieva.
2.apvidvārds Kaimiņiene.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sābrienes saskatās, dzirnavas apstāj ņurdēt.
- — Mums, sābrienēm, te večerinka.
- Sābrienes pāri tumšajam pagalmam atvadās no Ludviga un aiziet pa ceļu ar miltu kulēm uz muguras kā pelēko zosu rinda.
- Kāda jelgavniece bija tik ļoti satraukusies, ka viņas kaimiņiene izsauca policiju, lai nepieļautu savas „ negantās sābrienes” vardarbību pret žurkām.