mīžka
mīžka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Tas (tā), kas bieži urinē.
1.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas guļasvietā urinē.
2.Iesauka (meitenei).
2.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks.
3.vulgārisms Sievišķais dzimumorgāns.
Saistītās nozīmesčuriņa, mīzele, pīzne, vulva, mincītis, pīzda.
Avoti: SiV, ViV