mīzele
mīzele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīzele | mīzeles |
| Ģen. | mīzeles | mīzeļu |
| Dat. | mīzelei | mīzelēm |
| Akuz. | mīzeli | mīzeles |
| Lok. | mīzelē | mīzelēs |
1.Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea").
2.Tas (tā), kas bieži urinē.
3.Iesauka (meitenei).
4.vulgārisms Sievišķais dzimumorgāns.
Avoti: KnV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādi mīzeles, kas vienmēr un visur velkas tieši tik cik atļauj ceļa zīmes, parasti neiekļaujas auto plūsmā un dēļ tā, ka citiem ir viņi jāapbrauc, arī rodas bīstamas situācijas uz ceļa!
- Viņa izsmēja Egīlu, nosaucot par mīzeli.