nūģis
nūģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nūģis | nūģi |
| Ģen. | nūģa | nūģu |
| Dat. | nūģim | nūģiem |
| Akuz. | nūģi | nūģus |
| Lok. | nūģī | nūģos |
1.Nesimpātisks, nepatīkams, nenovīdīgs cilvēks.
2.Skopulis.
Avoti: SLG, MLVV, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Lai gan ir vēl Ēriks, tas nūģis, kas vienmēr tik jocīgi skatās uz mani.
- Un arī saimnieks nedrīkst būt nekāds nūģis...
- Padalies, neesi nūģis : )
- Biju uzprojektējis sevi par nūģi – vairs alkoholu nelieto, ar sportiņu nodarbojies, ieturēts, nekā lieka.
- Vari saukt mani par nūģi, jo es tāds esu.