pusauga
pusauga nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; vīriešu dzimte
Lietojuma biežums :
pusaugu nelokāms lietvārds, ģenitīvenis
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ir pusaudžu vecumā (par cilvēkiem).
2.Tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem).
2.1.Jauns, nenobriedis (par augiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš tos neizsakāmi mīl, bet pusauga meitu Lukrēciju gandrīz dievina.
- Rūcoša kuce atradās krātiņā, pilna māja pusauga un mazākiem kucēniem.
- Viņš tos neizsakāmi mīl, bet pusauga meitu Lukrēciju gandrīz dievina. «
- Ak, kāda jēga pusauga zēnam par tādām tālām lietām lauzīt galvu.
- Vienai Elzai neērti iet, viņa nav vairs pusauga skuķis.