dievvārdnieks
dievvārdnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dievvārdnieks | dievvārdnieki |
| Ģen. | dievvārdnieka | dievvārdnieku |
| Dat. | dievvārdniekam | dievvārdniekiem |
| Akuz. | dievvārdnieku | dievvārdniekus |
| Lok. | dievvārdniekā | dievvārdniekos |
dievvārdniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dievvārdniece | dievvārdnieces |
| Ģen. | dievvārdnieces | dievvārdnieču |
| Dat. | dievvārdniecei | dievvārdniecēm |
| Akuz. | dievvārdnieci | dievvārdnieces |
| Lok. | dievvārdniecē | dievvārdniecēs |
1.Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
2.Cilvēks, kas vada dievvārdus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja bērns ķēra pa priekšu pēc grāmatas , tad sprieda , ka tas būšot liels grāmatnieks un dievvārdnieks
- jūdu dievvārdnieki par Zālamānam pierakstīto izteikumu
- Šo izteikumu senie jūdu dievvārdnieki ir iztulkojuši tā , ka Zālamāns esot valdījis arī par zvēriem un putniem
- Tā es sēdēju tur vāģos, kāmērt dievvārdnieki nāca ārā no baznīcas, un tad braucām ar tēvu prom uz māju.