pūkojums
pūkojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pūkojums | pūkojumi |
Ģen. | pūkojuma | pūkojumu |
Dat. | pūkojumam | pūkojumiem |
Akuz. | pūkojumu | pūkojumus |
Lok. | pūkojumā | pūkojumos |
1.Uzkaista pūku kārta (piemēram, uz auduma).
2.Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
3.Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
4.Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viengadīgais dzinums: galotnes pūkojums ( aktīvas augšanas laikā)
- Dzinums: pūkojums lapas virspusē*
- Lapas plātne: pūkojums apakšpusē
- Viengadīgie dzinumi: pūkojums ( dzinuma augšdaļā)
- Jaunais dzinums: augšējās trešdaļas pūkojums*