devocija
devocija novecojis
1.Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana.
2.Senajā Romā – ar zināmām formulām un rituāliem saistītas savas vai cita cilvēka dzīvības apsolījums apakšzemes dieviem.
3.Vēlāk – lāsts.
4.Vēlākā nozīmē – dieva un svēto bijīga godināšana, dievlūgšana; vispār padevība.
Avoti: SV19, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz sludināšanu un devociju jāattiecina tas pats, kas tiek attiecināts uz teoloģiju.
- Saikni starp Jēzus Sirds devociju un Euharistiju savā komentārā svētku dienai lieliski izceļ Aglonas dekāns priesteris Daumants Abrickis.
- Ņemot vērā īpašos šīs devocijas rašanās apstākļus, nozīmīgu kristoloģisku papildinājumu tai piešķir arī paši Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētki, kurus svinējām jau 31. maijā.
- Šī aktīvas tuvākmīlestības prasība panāk to, ka Dieva žēlsirdības godināšana nevar būt tīra devocija ( dievbijība), bet dziļi izdzīvots kristiešu reliģiskās dzīves veids ( pr. I. Ružickis).