čuslis4
čuslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čuslis | čušļi |
| Ģen. | čušļa | čušļu |
| Dat. | čuslim | čušļiem |
| Akuz. | čusli | čušļus |
| Lok. | čuslī | čušļos |
1.Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
2.Skrandains, nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
Avoti: EH