čūslenis1
čūslenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čūslenis | čūsleņi |
| Ģen. | čūsleņa | čūsleņu |
| Dat. | čūslenim | čūsleņiem |
| Akuz. | čūsleni | čūsleņus |
| Lok. | čūslenī | čūsleņos |
Veldrē sagriezta gara zāle vai labība; veldrē sagriezti lini.
Avoti: EH