badastaņķis
badastaņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badastaņķis | badastaņķi |
| Ģen. | badastaņķa | badastaņķu |
| Dat. | badastaņķim | badastaņķiem |
| Akuz. | badastaņķi | badastaņķus |
| Lok. | badastaņķī | badastaņķos |
1.Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
2.Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
Avoti: LivP