strīdinieks
strīdinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | strīdinieks | strīdinieki |
Ģen. | strīdinieka | strīdinieku |
Dat. | strīdiniekam | strīdiniekiem |
Akuz. | strīdinieku | strīdiniekus |
Lok. | strīdiniekā | strīdiniekos |
strīdiniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | strīdiniece | strīdinieces |
Ģen. | strīdinieces | strīdinieču |
Dat. | strīdiniecei | strīdiniecēm |
Akuz. | strīdinieci | strīdinieces |
Lok. | strīdiniecē | strīdiniecēs |
Darītājs → strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieredze rāda, ka uzreiz labāk ir neiejaukties, ja neesi pārliecināts, ka strīdiniekus varēsi izšķirt.
- Likuma sargi abus strīdniekus nogādāja policijā, kur nevienam no strīdiniekiem miesas bojājumus neatklāja.