strīdīgums
strīdīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strīdīgums | strīdīgumi |
| Ģen. | strīdīguma | strīdīgumu |
| Dat. | strīdīgumam | strīdīgumiem |
| Akuz. | strīdīgumu | strīdīgumus |
| Lok. | strīdīgumā | strīdīgumos |
Vispārināta īpašība → strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klausīšanās ir pretstats strīdīgumam un mēģinājumiem mainīt partneri.
- Tiesību doktrīnā esot norādīts, ka atzīšanas prasības celšanai ir vairāki priekšnosacījumi: 1) prasītāja stāvoklim jābūt tādam, ka viņam vajadzīga tiesas aizsardzība; 2) prasītājam jābūt tiesiskai interesei novērst tiesību strīdīgumu, neskaidrības vai nenoteiktību; 3) prasībai jābūt vērstai uz to, lai tiktu noteikta zināmu juridisko attiecību esība vai neesība.
- Cilvēkiem ar UDHS bieži raksturīgs ievērojami lielāks strīdīgums nekā neirotipiskiem indivīdiem, citu ieskatā par bezjēdzīgām tēmām.
- Strīdīgums, agresivitāte, nespēja pieņemt atšķirīgu viedokli, vēlme uzspiest savu taisnību.
- Ņemot vērā tēmas plašumu un arī strīdīgumu, ir skaidrs, ka par to visu izstāstīt vienā filmā nav iespējams.