strīdinieks
strīdinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strīdinieks | strīdinieki |
| Ģen. | strīdinieka | strīdinieku |
| Dat. | strīdiniekam | strīdiniekiem |
| Akuz. | strīdinieku | strīdiniekus |
| Lok. | strīdiniekā | strīdiniekos |
strīdiniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strīdiniece | strīdinieces |
| Ģen. | strīdinieces | strīdinieču |
| Dat. | strīdiniecei | strīdiniecēm |
| Akuz. | strīdinieci | strīdinieces |
| Lok. | strīdiniecē | strīdiniecēs |
Darītājs → strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieredze rāda, ka uzreiz labāk ir neiejaukties, ja neesi pārliecināts, ka strīdiniekus varēsi izšķirt.
- Likuma sargi abus strīdniekus nogādāja policijā, kur nevienam no strīdiniekiem miesas bojājumus neatklāja.