gramšķis
gramšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gramšķis | gramšķi |
| Ģen. | gramšķa | gramšķu |
| Dat. | gramšķim | gramšķiem |
| Akuz. | gramšķi | gramšķus |
| Lok. | gramšķī | gramšķos |
1.Tas, kas grābstās, ķerstās.
2.Neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
3.Zaglis.
Avoti: SiV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Es, redz, melnais gramšķis malā griežos, meklēju, kur piestāt.
- Gramšķis" vai " Lasis Nēģis Bekons" it kā izklausījās labi, bet pietrūka internacionālas labskanības un simboliska vēriena.
- Tam seko nosaukums " Lasis Nēģis Bekons", kura autors ir Arnis Aumeisters, un nosaukums " Gramšķis", kura autore Zuze Krēsliņa-Sila.
- Atradīsies ne mazums gramšķu, kuri labprātāk ies pasēdēt tuptūzī, nekā samaksās desmit latu soda naudu.
- Tie ir - " Trīs vīri katlā" ( autors Rolands Kļaviņš), " Lasis Nēģis Bekons" ( autors Arnis Aumeisters) un " Gramšķis" ( autore Zuze Krēsliņa-Sila).