izļēpatot
izļēpatot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izļēpatoju | izļēpatojam | izļēpatoju | izļēpatojām | izļēpatošu | izļēpatosim |
| 2. pers. | izļēpato | izļēpatojat | izļēpatoji | izļēpatojāt | izļēpatosi | izļēpatosiet, izļēpatosit |
| 3. pers. | izļēpato | izļēpatoja | izļēpatos | |||
Pavēles izteiksme: izļēpato (vsk. 2. pers.), izļēpatojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izļēpatojot (tag.), izļēpatošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izļēpatotu
Vajadzības izteiksme: jāizļēpato
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
1.1.Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
Avoti: LLVV