āmuriņš
āmuriņš
1.Dem. → āmurs.
2.joma: medicīna Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
Avoti: TM5, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izsoles vadītājam viss, kā nākas, – arī āmuriņš rokā.
- Mulagēša noliek āmuriņu malā un pateicībā par lietas beigām aizdedzina cigarillu.
- Lai varētu būrīti sanaglot, vēlams līdzi ņemt savu āmuriņu.
- Bēthovens sāka spēlēt uz tolaik jaunā instrumenta — āmuriņu klavierēm.
- Ķēniņš Dāvids Viduslaiku psalmu miniatūrās tiek attēlots sitot ar āmuriņu pa zvaniem.