ruņģis1
ruņģis apvidvārds
1.Kāds, kas labi kopj savu ķermeni.
2.Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
3.Resnis; lamuvārds resniem cilvēkiem.
4.Satīts tabakas vīšķis.
5.Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
Avoti: SiV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir jāšaubās , vai ruņģis nav tīšām ielikts