vieksts3
vieksts apvidvārds
Izlutināts cilvēks.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visbiežāk gan toponīmijā, gan ģeogrāfiskajā nomenklatūrā sastopami dažādi atvaru nosaukumi, kuri, izņemot metaforiskos nosaukumus elle, ellīte, ir deverbāli atvasinājumi ( no tiem lielākā daļa saistāmi ar darbības vārdiem virt ‘vārīties’, vērpt, griezt): antuors, antvars, antors, atvars, dziemulis, grīzeknis, grīzulis, mutulis, vārpata, vārpats, vē ¶rpata, vērpeta, vērpete, vērpis, vē ¶rputs, versme, virpata, virags, virpalis, virpata, virpals, virpats, virpulis, vieksta, vieksts, virtenis, virulis.
- Svētdien viņš nu arī aizgājis uz Bunkas viekstu un gaidījis, kas notiks.
- Lejpus tilta, lūk, bija akmeņains vieksts, kur ūdens virpuļodams skalojās; pār to auga un savām lapotnēm sapinās ne skaitāmi krūmi un ūdenszāļu garie stiebri.