pupurs
pupurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pupurs | pupuri |
| Ģen. | pupura | pupuru |
| Dat. | pupuram | pupuriem |
| Akuz. | pupuru | pupurus |
| Lok. | pupurā | pupuros |
pūpurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pūpurs | pūpuri |
| Ģen. | pūpura | pūpuru |
| Dat. | pūpuram | pūpuriem |
| Akuz. | pūpuru | pūpurus |
| Lok. | pūpurā | pūpuros |
pūpuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pūpuris | pūpuri |
| Ģen. | pūpura | pūpuru |
| Dat. | pūpurim | pūpuriem |
| Akuz. | pūpuri | pūpurus |
| Lok. | pūpurī | pūpuros |
1.Pumpurs1.
2.Kaut kas sīks (cilvēks).
3. Stāvā spurdze; lapu koku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi.
Avoti: EH, LLVV, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brandvīns , kur samērcēti bērzu pumpuri pupuri , ir derīgs pret cauru vēderu
- Vietā, kur regulāri nogriež zaru atvases, veidojas izaugums jeb polardgalva ar daudziem snaudošajiem pupuriem, no kuriem attīstās jaunie dzinumi.