absolvents
absolvents vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | absolvents | absolventi |
Ģen. | absolventa | absolventu |
Dat. | absolventam | absolventiem |
Akuz. | absolventu | absolventus |
Lok. | absolventā | absolventos |
absolvente sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | absolvente | absolventes |
Ģen. | absolventes | absolvenšu |
Dat. | absolventei | absolventēm |
Akuz. | absolventi | absolventes |
Lok. | absolventē | absolventēs |
Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
PiemēriDiplomu un grāmatu ar ierakstu absolventiem pasniedz pats sirmais direktors.
- Diplomu un grāmatu ar ierakstu absolventiem pasniedz pats sirmais direktors.
- Tad runā skolotāji, absolventi.
- Spēja iegūt ģimnāzijas izglītību cēla latviešu pašapziņu un nodrošināja absolventēm augšupejošu sociālo mobilitāti, karjeras un turpmākas izglītošanās iespējas.
- Vai te nevarēja šai svinīgajā brīdī teikt kaut ko par dzīvi, kura tagad sagaida jaunos absolventus?
- Pēc ģimnāzijas beigšanas absolvents uzsāk dabaszinātņu un angļu valodas studijas Štutgartes Tehniskajā augstskolā.
Avoti: MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit