absolutizēt
absolutizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | absolutizēju | absolutizējam | absolutizēju | absolutizējām | absolutizēšu | absolutizēsim |
| 2. pers. | absolutizē | absolutizējat | absolutizēji | absolutizējāt | absolutizēsi | absolutizēsiet, absolutizēsit |
| 3. pers. | absolutizē | absolutizēja | absolutizēs | |||
Pavēles izteiksme: absolutizē (vsk. 2. pers.), absolutizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: absolutizējot (tag.), absolutizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: absolutizētu
Vajadzības izteiksme: jāabsolutizē
Padarīt, atzīt par absolūtu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- 10. Neviena no iepriekšminētām vadlīnijām nav absolutizējama.
- Šāds dalījums, nav absolutizējams un darbojas tikai līdz zināmai robežai, bet vispārēja tendence tomēr iezīmējas.
- Taču nevajag absolutizēt – lai gan konfliktsituācijās šāda persona meklēs kašķi, nevis mierīgu izrunāšanos, viņam var būt arī daudz labu īpašību.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.