absolutizēt
absolutizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | absolutizēju | absolutizējam | absolutizēju | absolutizējām | absolutizēšu | absolutizēsim |
| 2. pers. | absolutizē | absolutizējat | absolutizēji | absolutizējāt | absolutizēsi | absolutizēsiet, absolutizēsit |
| 3. pers. | absolutizē | absolutizēja | absolutizēs | |||
Pavēles izteiksme: absolutizē (vsk. 2. pers.), absolutizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: absolutizējot (tag.), absolutizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: absolutizētu
Vajadzības izteiksme: jāabsolutizē
Padarīt, atzīt par absolūtu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- absolutizēts etanols tika iegādāts no SIA „ Jaunpagasts plus”.
- skaistā dvēsele" tiek šķirta no ķermeņa un absolutizēta.
- Tādējādi izziņas subjektīvisms tiek absolutizēts tiktāl, ka zūd robeža starp objektīvām un subjektīvām parādībām.
- Taču darbības un bezdarbības atšķirība nav jāabsolutizē.
- Būtu muļķīgi noliegt materiālās labklājības lomu cilvēku dzīvē, taču tikpat muļķīgi ir to absolutizēt.