pitka
pitka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pitka | pitkas |
| Ģen. | pitkas | pitku |
| Dat. | pitkai | pitkām |
| Akuz. | pitku | pitkas |
| Lok. | pitkā | pitkās |
1.Dzērājs, diedelnieks.
2.Pātaga.
3.Kalsnējs cilvēks.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Popitka ņe pitka, a spros ņe beda!
- Viņi labprātāk sliecas domāt, ka Pitalova vārdu guvusi no tur kādreiz valdījušā muižnieka Pitalova uzvārda vai pat vārda „ pitka” ( krieviski – spīdzināšana), jo, lūk, pilsēta esot bijusi slavena ar kādu lielu dzelzs krustu, pie kura izpildīti nāvessodi.