nabobs
nabobs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nabobs | nabobi |
| Ģen. | naboba | nabobu |
| Dat. | nabobam | nabobiem |
| Akuz. | nabobu | nabobus |
| Lok. | nabobā | nabobos |
1.vēsturisks Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas).
2.vēsturisks Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
3.vēsturisks 18. gs. Lielbritānijā un Francijā – augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
4.Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1775. gadā viņš atstāja luterāņu misiju un pievienojās Arkotas naboba galmam.
- Bengālijas nabobs Siradžs ud Daulahs, Bengālijas provinces faktiskais pārvaldītājs, pretojās britu centieniem izmantot šīs atļaujas.
- Tas noveda pie Plasijas kaujas 1757. gadā, kurā Austrumindijas kompānijas armija, Roberta Klaiva vadībā, sakāva naboba spēkus.
- Ar Arkotas naboba atbalstu viņš apceļoja ne tikai Dienvidindijas valstis, bet arī Siāmu ( 1779) un Ceilonu ( 1781).
- No Britu Indijas atkarīgās teritorijas pārvaldīja vietējie valdnieki ( maharādžas, rādžas, nabobi, nizams), kurus kontrolēja britu valdības iecelti rezidenti un aģentūras.