slauksnis
slauksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slauksnis | slaukšņi |
| Ģen. | slaukšņa | slaukšņu |
| Dat. | slauksnim | slaukšņiem |
| Akuz. | slauksni | slaukšņus |
| Lok. | slauksnī | slaukšņos |
1.Slaugzna.
2.Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks.
3.Vieta, kur uzkrājušies atkritumi (netīrumi).
Avoti: EH, KV