šmulis
šmulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
[LLVV ]
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šmulis | šmuļi |
| Ģen. | šmuļa | šmuļu |
| Dat. | šmulim | šmuļiem |
| Akuz. | šmuli | šmuļus |
| Lok. | šmulī | šmuļos |
šmule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
[LLVV ]
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šmule | šmules |
| Ģen. | šmules | šmuļu |
| Dat. | šmulei | šmulēm |
| Akuz. | šmuli | šmules |
| Lok. | šmulē | šmulēs |
2.apvidvārds Maiznieka palīgs. [EH ]
3.sarunvaloda Jauns, nepiedzīvojis vīrietis. [Žrg ]
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur ir vieta tādiem šmuļiem, kam viss pa bārdu tek!
- No tiem izcēlies šāds sakāmvārds: “ Smejas kā Šmuļa aunelis.”
- Gailīšu pagastā sākusies autoceļa posma Šmuļi–Bukubirzs–Uzvara rekonstrukcijas otrā kārta.
- Un kurš gan bijis tāds šmulis, ka nav vīžojis nomazgāt traukus un visu sakārtot.
- – Ak tu, šmulis, cik reizes tev teicu, lai ēd lēnām un kārtīgi?