šmulēties
šmulēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šmulējos | šmulējamies | šmulējos | šmulējāmies | šmulēšos | šmulēsimies |
| 2. pers. | šmulējies | šmulējaties | šmulējies | šmulējāties | šmulēsies | šmulēsieties, šmulēsities |
| 3. pers. | šmulējas | šmulējās | šmulēsies | |||
Pavēles izteiksme: šmulējies (vsk. 2. pers.), šmulējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šmulējoties (tag.), šmulēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šmulētos
Vajadzības izteiksme: jāšmulējas
Smulēties; traipīties, ziesties.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Testa tālrunim neņēmos to pārbaudīt praksē, bet šmulējas ekrāns gan.
- Gandrīz pilnībā no stikla veidotais korpuss tiešām šmulējas.
- Telefons ļoti šmulējas un mūsu speķaino pirksteļu atstātie nospiedumi būs labi redzami gan uz telefona displeja, gan aizmugures.
- Šļurkājamies , slīgstam un grimstam , šmulējamies un lamājamies
- Ja jau ir pieaudzis un nav garīgā atpalicība, tad lai šmulējas kā tīk.