vēdānta
vēdānta
1.Reliģiski filozofiska mācība (sistematizēta m. ē. 8. un 9. gs.), kura viduslaikos radās Indijā un kura sludina cilvēka dvēseles vienību ar dievu, pasaules garu.
2.Senindiešu filozofiski mistiskie traktāti, kas atradās Vēdu beigās.
Avoti: SV78, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažās tradīcijās ( piem., vēdāntas) tiek uzskatīts, ka arī Dievam ir kaut kāda loma cēloņu un seku ciklā, piemēram, kā karmas seku " piespēlētājam" vai kā tam, kas atsevišķos gadījumos ir atbildīgs par kāda karmas mainīšanu.
- Var teikt, ka sākotnējā hinduisma pamatā ir četras Vēdas, savukārt klasiskais hinduisms — no jogas un vēdāntas līdz tantrai un bhakti strāvojumiem — ir balstīts uz Upanišadām.
- Krišna norāda , ka , apgūstot visas Vēdas , jānonāk pie Krišnas izpratnes vēdānta krid vēda vid ēva čāham
- Papagaiļi bija dzirdējuši sarunu par vēdāntas filozofiju un tagad to atdarināja.
- Tāpēc, lai norādītu uz kopīga mērķa ideālu, Bhāgavatama sākas ar vēdāntas filozofijas aforismu " džanmādj asja jatah".