dzimtzemnieks
dzimtzemnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzimtzemnieks | dzimtzemnieki |
| Ģen. | dzimtzemnieka | dzimtzemnieku |
| Dat. | dzimtzemniekam | dzimtzemniekiem |
| Akuz. | dzimtzemnieku | dzimtzemniekus |
| Lok. | dzimtzemniekā | dzimtzemniekos |
Dzimtcilvēks; zemnieks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savulaik Māršavu iedzīvotāji bija Ašerādenu dzimtzemnieki jeb viņu īpašums.
- Patents par dzimtzemnieku bēgšanu no vienas muižas uz citu civilatbildību papildināja ar kriminālsodiem.
- Helotu stāvoklis Spartā bija līdzīgs viduslaiku dzimtzemniekiem.
- Šajā laikā Rietumeiropa bija sadrumstalota daudzās feodālās valstiņās, kurās par dominējošo lauksaimniecības darbaspēku kļuva dzimtzemnieki.
- Dzimtzemnieki tika aizstāti ar algotiem strādniekiem.