patmīlis
patmīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patmīlis | patmīļi |
| Ģen. | patmīļa | patmīļu |
| Dat. | patmīlim | patmīļiem |
| Akuz. | patmīli | patmīļus |
| Lok. | patmīlī | patmīļos |
patmīle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patmīle | patmīles |
| Ģen. | patmīles | patmīļu |
| Dat. | patmīlei | patmīlēm |
| Akuz. | patmīli | patmīles |
| Lok. | patmīlē | patmīlēs |
Patmīlīgs cilvēks; arī egoists.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gadu no gada cauru diennakti jā dod krūts , lādi atturībnieki ir lieli patmīļi
- Es neesmu egoists vai patmīlis
- Pārējiem varbūt tādus uzbraucējus vienkārši ignorējam , jo izskatās , ka šim patmīlim komunikācija pieklājības robežās ir svešs termins
- Tas vairāk apbēdina tos , kas par mani vienmēr domājuši , ka esmu apsēsts patmīlis , kurš visu laiku grib zīmēties
- Māte nenāk , un , nesaudzēdama manu patmīlī bu tā tvērās pie cerības , ka pasaciņa par meklēša nu , kuras iznākumu viņa it kā lūgusi darīt zināmu , netiks atmaskota , liek Fransuāzai man sacīt At bildes nebūs