rupūznis
rupūznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rupūznis | rupūžņi |
| Ģen. | rupūžņa | rupūžņu |
| Dat. | rupūznim | rupūžņiem |
| Akuz. | rupūzni | rupūžņus |
| Lok. | rupūznī | rupūžņos |
Rupjš cilvēks.
Avoti: Sin