sarkanmatis
sarkanmatis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarkanmatis | sarkanmati |
| Ģen. | sarkanmata | sarkanmatu |
| Dat. | sarkanmatim | sarkanmatiem |
| Akuz. | sarkanmati | sarkanmatus |
| Lok. | sarkanmatī | sarkanmatos |
sarkanmate sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarkanmate | sarkanmates |
| Ģen. | sarkanmates | sarkanmatu |
| Dat. | sarkanmatei | sarkanmatēm |
| Akuz. | sarkanmati | sarkanmates |
| Lok. | sarkanmatē | sarkanmatēs |
1.Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ēriks Fīlds bija maza auguma, apaļīgs, sarkanmatis ar biezām brillēm.
- 4 – pamanījis manu skatienu ezera virzienā, sarkanmatis iesaucas.
- - sīku smiekliņu smiedams, joko sarkanmatis kanādietis, kas dīdās man līdzās.
- Sarkanmatis svilpo un ik pa laikam kaut ko uzsauc zirgam, izjaucot vienmērīgo astes vicināšanas ritmu.
- Sarkanmatis uzsedz man segu.