kaslis
kaslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaslis | kašļi |
| Ģen. | kašļa | kašļu |
| Dat. | kaslim | kašļiem |
| Akuz. | kasli | kašļus |
| Lok. | kaslī | kašļos |
1.Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
Avoti: SLG