gribulis
gribulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gribulis | gribuļi |
| Ģen. | gribuļa | gribuļu |
| Dat. | gribulim | gribuļiem |
| Akuz. | gribuli | gribuļus |
| Lok. | gribulī | gribuļos |
1.apvidvārds Tāds, kas daudz un nepacietīgi grib.
2.apvidvārds Prasīgs, iegribīgs cilvēks.
3.sarunvaloda Tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties.
Avoti: ME, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir vērts kādu reizi pārkāpt savam gribulim pāri un ļaut otram vadīt.
- Papiross garšo riebīgi, taču gribulis ir rimies.
- Garām Gribuļu sādžai, kas atradās kaimiņos manai dzīvesvietai, kareivji negāja vis pa ceļu, bet gan izvietojušies ķēdē, ķemmēdami pļavu.
- Iekšā tas gribulis vēl ir: es pateikšu, es vēlos, bet nav spēka.
- steidziigi mekleeju privaatshofera darbu riigaa , alga 400 ls gribulis 67 pirms 10 d